Ģeogrāfiskā karte - Haidarābādu (Hyderābād)

Haidarābādu (Hyderābād)
Haidarābādu (te, ; ur, izrunā: ) ir pilsēta Indijas centrālās daļas dienvidos, Telangānas štatā. Tā ir Telangānas štata lielākā pilsēta un administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Dekānas plato centrā. 2011. gadā Haidarābādu dzīvoja 6,81 miljons iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā lielākā pilsēta Indijā aiz Mumbajas, Deli un Bengalūru.

Haidarābādu nosaukuma izcelsme tiek saistīta ar šahu Muhammadu Kuli Kutbu un viņa vietējo telugu kurtizāni Bhagmati. Viņš dibināja pilsētu 1591. gadā un nosauca to par Bhagdžanagaru. Kad kurtizāne pievērsās islāmam, viņas jaunais vārds bija Haidera Mahāla, un arī pilsēta tika pārsaukta. Tiek arī uzskatīts, ka pilsētas nosaukums iespējams ir veidojies kā divu vārdu apvienojums, tas ir, no arābu vārda ḥaydar ( — ‘lauva’) un ābād (‘pilsēta’).

1687. gadā Haidarābādu nonācu Mogulu impērijas valdnieka Aurangzeba kontrolē. Pilsēta tika pārsaukta par Darulu Džihādu (tulkojumā: ‘Kara māja’).

1724. gadā izveidojās Haidarābādu valsts, bet pati Haidarābādu par tās administratīvo centru kļuva 1763. gadā. Šis valstiskais veidojums pastāvēja līdz 1948. gadam.

No 1956. līdz 2014. gadam Haidarābādu bija Āndhras Pradēšas štata administratīvais centrs. 2014. gada 2. jūlijā, atdalot 10 apgabalus no Āndhras Pradēšas, izveidots Indijas 29. štats Telangāna. Haidarābādu kļuva par Telangānas administratīvo centru. Āndhras Pradēšas administratīvais centrs tika pārcelts uz Vidžajavādu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Haidarābādu (Hyderābād)
Zeme (teritorija) - Indija
Indijas karogs
Indija (hi, Bhārat, en), oficiāli Indijas Republika (hi, Bhārat Gaṇarājya, en), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
INR Indijas rūpija (Indian rupee) ₹ 2
ISO Valoda
EN Angļu valoda (English language)
AS Asamiešu valoda (Assamese language)
BN Bengāļu valoda (Bengali language)
BH Bihāri valodas (Bihari languages)
GU Gudžaratu valoda (Gujarati language)
HI Hindi (Hindi)
KN Kannadu valoda (Kannada language)
ML Malajālama (Malayalam language)
MR Marathu valoda (Marathi language)
OR Oriju valoda (Oriya language)
PA Pandžabu valoda (Panjabi language)
TA Tamilu valoda (Tamil language)
TE Telugu valoda (Telugu language)
UR Urdu (Urdu)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Bangladeša 
  •  Butāna 
  •  Mjanma 
  •  Nepāla 
  •  Pakistāna 
  •  Ķīna 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...